Mediācija nav meditācija. Mediācija ir iespēja konflikta risinājumam ārpus tiesas

Autore: Eva Branta-Nellemann
Mediatore, sabiedrisko attiecību, komunikācijas un uzņēmējdarbības vadības speciāliste
ActusQ SIA

Autore: Eva Branta-Nellemann
Mediatore, sabiedrisko attiecību, komunikācijas un uzņēmējdarbības vadības speciāliste
ActusQ SIA

Domstarpības, strīdi un konflikti rodas katru dienu - tur, kur vien cilvēki ir savstarpējā saskarsmē. Strīdi rada emocionālu spriedzi, kas var kļūt mokoša un dominējoša, apgrūtinot un dažkārt pat paralizējot objektīvu spriestspēju un spēju rīkoties, nopietnākos gadījumos atstājot ietekmi uz cilvēka veselību, ja radušos konfliktu nav iespējams ilgstoši atrisināt sev pieņemamā veidā. Arī uz publisku un privātu organizāciju darbību saspīlētiem un ilgstošiem strīdiem ir negatīva ietekme, jo ilgstošu konfliktu risināšanai tiek tērēti cilvēku un finanšu resursi, grauta savstarpējā cieņa un reputācija un bieži ierobežota organizāciju darbība un tālākā attīstība.

Jo ilgstošāks ir konflikts, jo lielāka vēlme pusēm ir atrast kādu, kas varētu palīdzēt problēmu atrisināt un nonākt pie lēmuma par to, kuram īsti ir taisnība. Parastākais Vienkāršākais risinājums ir vēršanās tiesā, kas Latvijas gadījumā var izvērsties par mēnešiem un gadiem ilgu cīkstēšanos katram par savu taisnību, un rezultāts – tiesas spriedums – bieži vien nemaz nesniedz kāroto rezultātu un gandarījumu ne vienai, ne otrai pusei. Turklāt ilgstošie tiesvedības procesi nogurdina iesaistītās puses un dažkārt pieviļ to gaidas un izpratni par tiesiskumu un taisnīgumu.

Šajā kontekstā pasaulē ir attīstījušās vairākas alternatīvas konfliktu risināšanas metodes, un to starpā minama arī mediācija. Mediācijas process ir atšķirīgs no tiesas, šķīrējtiesas, samierināšanas un sarunu metodēm. Tam ir sava metodika, ko vada profesionāli apmācīta, neitrāla persona – mediators. Mediators pats nav iesaistīts strīdā, un viņš nepārstāv nevienu no pusēm, bet ar īpašu profesionālo iemaņu un metožu kopumu vada konfliktējošo pušu savstarpējo komunikāciju ar mērķi tuvināt savstarpēju izpratni par situāciju un sasniegt visiem strīdā iesaistītajiem pieņemamu risinājumu. Turklāt mediācija pretstatā tiesvedībai var nodrošināt salīdzinoši ātru un izmaksu ziņā izdevīgu palīdzību konfliktējošām pusēm savstarpēji pieņemama ārpustiesas risinājuma panākšanā.

Mediācija nav meditācija, kā to, pirmajā mirklī daudzi nereti grib domāt lingvistiskās šo vārdu līdzības dēļ. Tai ir absolūti cita filozofiskā orientācija un metodika, tomēr jāatzīst, ka dažas iezīmes mediācijai un meditācijai ir kopīgas – abu pieeju rezultāts ir miera un labsajūtas atgūšana, un atbrīvota pozitīvā enerģija jaunām aktivitātēm, kas iestājas pēc noteikta emocionāla saspringuma likvidēšanas.

Mediācija Latvijā ir ļoti perspektīva domstarpību, strīdu un konfliktu risināšanas metode, kā profesionālā, tā privātā sfērā. Īpaši tādēļ, ka mūsu tiesu sistēma ir ļoti noslogota un procesuāli smagnēja, un tas aizvien ir traucēklis dinamiskajām sadzīves un uzņēmējdarbības norisēm.

Pēdējos gados sabiedrības interese Latvijā par mediāciju kā konfliktu risināšanas iespēju pamazām aug un nu jau Latvijā ir savs izglītotu, profesionālu mediatoru kopums. Tie ir cilvēki, kuri apguvuši mediācijas procesa principus un spēj piedāvāt profesionālu atbalstu konfliktu risināšanā. Tieslietu ministrija darbojas arī pie normatīvās bāzes izstrādes mediācijas procesa formalizēšanai valsts tiesiskajos procesos.

Tomēr mediācijas attīstība un piemērošanas efektivitāte Latvijā zināmā mērā būs atkarīga no plašākas sabiedrības vispārīgas izpratnes un zināšanām par šo alternatīvo konfliktu risināšanas metodi, tās daudzveidīgās pielietošanas iespējām dažādās jomās un, protams, – mediatoru profesionalitātes un praktiskiem rezultātiem. Plašākas sabiedrības zināšanas un izpratne par mediāciju kā efektīvu strīdu risināšanas metodi un tās piedāvātajiem risinājumiem ir vitāli svarīgas, jo mediācijas procesa viens no priekšnosacījumiem ir pušu brīvprātīga līdzdalība procesā. Savukārt brīvprātīgu iesaistīšanos var sagaidīt tikai tad, ja sabiedrībai ir pietiekamas zināšanas un informācija par praktiskiem, veiksmīgiem piemēriem, kas apliecina mediācijas procesa rezultātu efektivitāti. Savukārt, mediācijas procesu sekmīgums ir atkarīgs vispirms no mediatoru profesionalitātes un tā, cik labi mediators pārvalda mediācijas procesa rezultātu ietekmējošos makro un mikro dinamiskos procesus, kas ietekmē mediācijas sesijas rezultātu un tās iznākumu.

Mūsdienu literatūra mediācijas procesu un tā iekļaušanu valsts tiesiskajos procesos galvenokārt apskata no makro perspektīvās, analizējot jautājumus par to:

  • kad mediācija ir piemērota kā konflikta risināšanas metode;
  • kādai ir jābūt mediatora izglītībai; vai mediatoriem ir jābūt sertificētiem;
  • kādai jābūt mediatora autonomijai, varas līdzsvaram, neitralitātei, objektivitātei, prasmēm un uzvedības normām procesā;
  • kādas ir sarunu tehnikas/metodes, konfliktu un komunikācijas teorijas un ētika;
  • kādas ir pušu vajadzības un intereses;
  • kā jānotiek saistību izpildei un vienošanās pārtraukšanai;
  • kas ir profesionālais noslēpums un konfidencialitāte;
  • kādas ir liecinieku privilēģijas.

Tomēr mediācijas procesa rezultāts ir vienlīdz atkarīgs arī no mikrodinamiskajiem procesiem, kas ietekmē iesaistīto pušu dialogu mediācijas telpā. Te noteikti minami tādi mikrodinamiskie procesi, kā mediatora personība, sadzīves un profesionālā pieredze, vērtību sistēma, personīgais skatījums uz konkrēto konfliktu un redzējums par to, kā panākt risinājumu, mijiedarbojoties ar konfliktā iesaistīto pušu vajadzībām, interesēm un vērtībām. Tas viss var kļūt par nopietnu izaicinājumu sekmīga mediācijas procesa rezultāta panākšanai.

Mediācijas jomā tiek definēti vairāki mediācijas stili, un katram no tiem ir sava profesionālā pieeja datu un informācijas izzināšanā un apstrādē procesa laikā un iesaistīto pušu sarunu vadībā. Mediatora izvēlētajam stilam ir nozīmīga ietekme uz mediācijas procesa formu, saturu un rezultātu. Jo labāk mediators pārvalda dažādos mediācijas stilus, jo veiksmīgāk viņš spēj uztvert un vadīt mikrodinamiskos procesus, kas mijiedarbojas mediācijas procesa laikā un nodrošināt procesa sekmīgu rezultātu.

Šie stili ir:

  • vispārējā mediācija (generic mediation);
  • uz vienošanos virzīta mediācija (settlement-driven mediation);
  • kognitīvi-sistemātiskā mediācija (cognitive-systemic mediation);
  • transformatīvā mediācija (transformative mediation);
  • humānistiskā mediācija (humanistic mediation);
  • naratīvā jeb stāstījuma mediācija (Narrative mediation).


Katram no stiliem ir savas raksturīgās īpatnības un katrs no tiem sniedz savas specifiskas iespējas, ņemot vērā konkrētā konflikta būtību. Taču skaidrs ir viens - jo vairāk stilu mediators pārvalda, jo plašākas ir iespējas nonākt pie pozitīva mediācijas procesa rezultāta jebkurā strīdā. Šos mediācijas stilus teorētiski izskaidros un praktiski demonstrēs Hans Boserups savā meistarklasē Rīgā, un plašāk par to arī mēs piedāvāsim informāciju kādā no nākamajiem izdevuma „Jurista Vārds" numuriem.

Publicēts arī žurnālā "Jurista Vārds" www.juristavards.lv

Viktorija Portere

Viktorija Portere

Mediators,
 
zvērināts advokāts,
 
sertificēts psihologs

Mob. tālr. +371 29221053

Save

Save

LĪDZDALĪBA
ORGANIZĀCIJĀS:

Raksti